Acetilēnu iegūst kalcija karbīda un ūdens reakcijas rezultātā. Acetilēns zaudē stabilitāti no spiediena, kas pārsniedz 2 bārus, tāpēc acetilēna balonā tiek iepildīta poraina masa, kas efektīvi aizkavē acetilēna sadalīšanos. Acetilēns ir izšķīdināts šķidrumā, parasti acetonā, ko savukārt uzsūc balonā esošā masa. Gaisā acetilēns ir sprāgstošs, ja tā koncentrācija ir starp 2,2 un 85%. Tā kā acetilēns ir vieglāks par gaisu, noplūdusī gāze pacelsies gaisā un izšķīdīs, samazinot sprādziena risku.
Acetilēns rada koncentrētāko un karstāko liesmu, salīdzinot ar visām rūpniecībā lietotajām deggāzēm. Tā siltumspēja ir samērā zema, bet primārās liesmas radītais siltums ir ļoti liels - ap 30%, tādēļ acetilēns ir deggāze, kuras liesma rada vislielāko karstumu. Normālas liesmas iegūšanai acetilēna/skābekļa maisījuma attiecība ir 1:1.1.
Karsēšanas darbos izmanto acetilēna/saspiesta gaisa liesmu.
Acetilēnu plaši lieto procesos, kuros izmanto skābekļa liesmu. Piemēram, metināšanā, griešanā, mīkstlodēšanā/cietlodēšanā, karsēšanā ar liesmu, taisnošanā ar liesmu, izsmidzināšanā ar liesmu, tīrīšanā ar liesmu u.c.
