Mājas aprūpe

Skābekļa terapijai mājas apstākļos un īpaši risinājumiem, kas nodrošina pacientam lielāku mobilitāti, Linde Healthcare izstāžu programmā ir atvēlēta ļoti augsta prioritāte. Mūsu mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitāti, drošību un lietošanas vienkāršību pacientiem, kuri saņem aprūpi mājās.
Mēs vēlamies attīstīt medicīniskās aprūpes mājas apstākļos tirgu, pievēršot uzmanību ārstnieciskiem pakalpojumiem, kas uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Linde Healthcare piedāvā kompleksus, drošus risinājumus, kas aptver visu, sākot no medicīniskajām gāzēm līdz pakalpojumiem un tehniskai apkopei.

HomeLOX® sistēma ietver lielu stacionāro tvertni, ko Linde Healthcare piegādā pacientam uz mājām un regulāri apmaina pret uzpildītu tvertni. Tvertnē ir 20 vai 30 litri šķidrā skābekļa, kas ir līdzvērtīgi 80 un 120 vienlitrīgajiem gāzes baloniem. Stacionārajai tvertnei papildus piegādā mazas, portatīvas, vieglas tvertnes, ko var uzpildīt no mājās esošās tvertnes. Tās var pārnēsāt somā uz pleca vai speciāli pielāgotā mugursomā, tā nodrošinot pacientam piemērotu pārvietošanās brīvību. Linde Healthcare nodrošina trīs dažādas portatīvās, vieglas tvertnes: Stroller 1.2, Helios Plus 300 un Spirit 300.

Skābekļa koncentrators ir medicīniskajā aprūpē mājas apstākļos visbiežāk izmantotā sistēma. Tā ir elektriska ierīce, kas atdala skābekli no apkārtējās vides gaisa. Sistēmas galvenā priekšrocība ir tās ekonomiskums, minimāla nepieciešamība pēc tehniskās apkopes un nepārtraukta skābekļa nodrošināšana pacientam.
Koncentratora svars ir 15-25 kg, tas ir stacionārs, jo tā darbībai ir nepieciešams savienojums ar elektriskās stāvas avotu. Tādēļ skābekļa koncentratoru gandrīz vienmēr izmanto kombinācijā ar kādu mobilo sistēmu, kurā ietilpst skābekļa balons.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība vai HOPS ir bronhīta un emfizēmas kombinācija. Hroniska obstrukcija attīstās lēni un izraisa plaušu funkcijas traucējumus, kurus nevar novērst. Taču ilgstošu simptomu attīstību bieži vien var novērst atmetot smēķēšanu.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aprēķiniem HOPS ir ceturtais izplatītākais nāves cēlonis pēc sirds slimībām, audzējiem un insulta. Neskatoties uz to diemžēl HOPS ir nepietiekami diagnosticēta un ārstēta slimība.
Raksturīgākie simptomi ir klepus, elpas trūkums un krēpu izdalīšanās. Biežākie riska faktori ir ilgstoša smēķēšana, industriālais gaisa piesārņojums, alerģijas un atkārtotas pneimonijas.
Skābekļa terapijas pētījumi liecina par dzīves ilguma pagarināšanos par vairākiem gadiem un fizisko spēju palielināšanos.

Ārstēšanas metodes - ilgstoša skābekļa terapija ir atzīta standarta terapija pacientiem ar progresējošu HOPS. Pastāv trīs dažādas skābekļa terapijas metodes mājas apstākļos:

• ● Šķidrais skābeklis
• ● Gāzveida skābeklis balonos
• ● Skābekļa koncentratori
• ● Ārsts iesaka piemērotāko sistēmu

Smēķēšana ir cieši saistīta ar HOPS (aptuveni 90%). Lai gūtu labumu no skābekļa terapijas, pacientam ir jāatmet smēķēšana. Tas ir svarīgi arī no drošības viedokļa, jo smēķēšana paaugstina ugunsgrēka risku, lietojot skābekli.
Lietojiet skābekli vienmēr un tikai atbilstoši ārsta norādījumiem. Ja jums ir aizdomas, ka jūsu aprīkojums nedarbojas pareizi, sazinieties ar veselības aprūpes speciālistu.

Stipras galvassāpes var ārstēt ar skābekli.
Kūlīšu galvassāpes (Hortona galvassāpes) ir reta slimība, kas biežāk skar vīriešus nekā sievietes. Tā izpaužas kā ļoti stipras galvassāpes, parasti ap vienu aci.
Galvassāpes turpinās kādu laiku un pēc tam atkārtojas kā lēkmes vairākas nedēļas vai mēnešus.
Galvassāpes parādās pēkšņi un var ilgt no 15 minūtēm līdz vairākām stundām. Lēkmju skaits parasti ir viena vai divas lēkmes dienā, bet var būt līdz pat astoņām lēkmēm dienā. Biežākie simptomi lēkmes laikā ir apsārtusi un asarojoša acs, sašaurināta zīlīte un noslīdējis acs plakstiņš. Var būt arī aizlikts deguns un piloši izdalījumi no deguna. Bieži vien cilvēkiem, kuri ir galvassāpju periodā, lēkmes izraisa neliels alkohola daudzums. Simptomu parādīšanos var izraisīt arī zāles, kas paplašina asinsvadus, piemēram, nitroglicerīns.

Ārstēšana ar skābekli -Bieži vien lēkmes var mazināt vai novērst 10-15 minūšu laikā ar skābekļa terapijas palīdzību. Ārstēšana lēkmes laikā ir 100% skābekļa inhalācijas.

Miega apnoja ir ļoti izplatīts, bet joprojām nepietiekami diagnosticēts stāvoklis.
Kad jūs guļat, augšējo elpceļu (deguna, mutes, rīkles un trahejas) muskuļi atslābst. Ja tie atslābst par daudz, elpceļi var sašaurināties. Tādēļ daudzi cilvēki krāc. Dažreiz arī elpošana var būt apgrūtināta. Ja elpceļi pilnībā nobloķējas, elpošana īslaicīgi apstājas (apnoja).
Obstruktīva miega apnoja ir visbiežākais miega apnojas simptoms, un tas nozīmē, ka miega laikā elpošana vairākkārtīgi apstājas. Dažos gadījumos elpošana katru nakti var apstāties vairākus tūkstošus reižu.
Obstruktīvās miega apnojas sindroms (OSAS) ir elpceļu nosprostojuma epizodes nakts laikā, kas miega trūkuma dēļ izraisa simptomus dienas laikā. Apnojas lēkmes izraisa skābekļa trūkumu, kas ilgtermiņā var paaugstināt augsta asinsspiediena, miokarda infarkta un insulta risku.
Miega apnoja ir ļoti izplatīts, bet joprojām nepietiekami diagnosticēts stāvoklis. Tipisks OSAS pacients ir vīrietis ar ievērojamu lieko svaru, vecumā virs 40 gadiem, taču šī slimība var skart jebkuru.
Ārstēšana ietver svara samazināšanu, ja tā ir pamatota, izvairīšanos no alkohola un miega līdzekļu lietošanas un, ja tas ir piemērots, tā saucamās apakšžokļa izvirzīšanas ierīces (mutes aparatūras) lietošana. Nākošais solis ārstēšanā ir CPAP aparāta lietošana. Tas rada pastāvīgu paaugstinātu spiedienu elpceļos un tie nevar saplakt.. Iespējams izmantot arī divlīmeņu ierīci, kas iepūš gaisu elpceļos ar dažādu spiedienu, atkarībā no tā, vai pacients ieelpo vai izelpo. Simptomi - Biežākie miega apnojas simptomi ir:

• ● Krākšana
• ● elpošanas pārtraukumi miega laikā
• ● patoloģisks nogurums dienas laikā

Pētījumi liecina, ka miega apnoja ilgtermiņā var izraisīt tādas slimības kā augsts asinsspiediens, sirds slimība, insults un diabēts. Pacients kļūst arī daudz uzņēmīgāks pret stresu.

TĀrstēšana - Pastāv vairāki miega apnojas ārstēšanas veidi. Piemēram, pacients var censties uzlabot savu stāvokli. Ieteicams ievērot šādus vienkāršus dzīvesveida noteikumus:

• ● Gulēt jāiet vienā un tajā pašā laikā
• ● Ieviesiet standarta kārtību, ko jūs vienmēr ievērosiet, dodoties gulēt
• ● Gultai jābūt ērtai
• ● Katru dienu vēdiniet guļamistabu
• ● Izvairieties no bagātīgām ēdienreizēm vakarā un nedodieties gulēt tukšā dūšā
• ● Pirms gulētiešanas neejiet karstā vannā
• ● Neiemiedziet, skatoties televizoru
• ● Nedzeriet alkoholiskos dzērienus pirms gulētiešanas

Ārstēšanas metodes izvēli nosaka slimības smagums, vecums, citas slimības un jebkādas fiziskas novirzes degunā un rīklē. Biežākās ārstēšanas metodes ir:

• ● CPAP (Continuous Positive Airway Pressure - pastāvīgs pozitīvs spiediens elpceļos)
• ● apakšžokļa izvirzīšanas ierīce (vieglos gadījumos)
• ● ķirurģiska operācija (mūsdienās arvien biežāk no tās izvairās, bet tā var būt nepieciešama fizikāla nosprostojuma gadījumā)

CPAP
Visbiežāk izmantotā un visefektīvākā miega apnojas ārstēšanas metode ir CPAP (Continuous Positive Airway Pressure - pastāvīgs pozitīvs spiediens elpceļos). CPAP nodrošina parastā istabas gaisa ieplūšanu pacienta elpceļos caur masku. Bieži vien pacienta miega kvalitāte un dzīves kvalitāte uzlabojas ļoti ātri. Taču CPAP ārstēšanai nepieciešama rūpīga miega traucējumu izmeklēšana.

Astmas simptomus izraisa elpceļu aizsprostošanās, labāk plaušas ārstēt pēc iespējas tiešāk.
Astma ir hroniska slimība, kurai raksturīga apgrūtināta elpošana elpceļu iekaisuma un obstrukcijas dēļ. Pateicoties mūsdienīgai ārstēšanai, daudziem astmatiķiem lēkmju starplaikos nav simptomu. Akūtas astmas lēkmes laikā pēkšņa stāvokļa pasliktināšanās var izraisīt daudz smagākus simptomus. Lēkmes laikā elpceļi var pilnībā aizsprostoties, un lēkme līdz ar to var kļūt dzīvībai bīstama.
Astma izsauc dažādus simptomus, piemēram, klepu, šķaudīšanu, spiediena sajūtu krūšu kurvī, elpas trūkumu un biezas krēpas.
Tā kā astmas simptomus izraisa elpceļu aizsprostošanās, plaušas vislabāk ārstēt pēc iespējas tiešāk. Šim mērķim ir piemērota inhalāciju terapija. Daudzu slimību, piemēram, astmas un HOPS, gadījumā, tiek izmantoti dažādi inhalatori, lai ievadītu zāles (kortikosteroīdus un bronhodilatatorus).
Biežākie simptomi

• ● Klepus
• ● Šķaudīšana
• ● Spiediena sajūta krūšu kurvī
• ● Aizdusa
• ● Elpas trūkums

Simptomu smaguma pakāpe dažādiem pacientiem atšķiras.
Astmu diagnosticē pamatojoties uz slimības anamnēzi un fizikālo izmeklēšanu. Ārsts novērtē pacienta simptomus, cik bieži tie rodas un cik smagi tie ir. Nozīmīgs faktors ir astma un alerģijas ģimenes anamnēzē. Astmas diagnostikai izmanto plaušu funkcionālos testus.
Astmas diagnozei un kontrolei izmanto PEF mērījumu. Ar PEF mēraparātu nosaka, cik daudz gaisa pacients var izelpot. To ir viegli izmantot, un pacients var pats veikt mērījumus. Papildus šiem izmeklējumiem alerģijas diagnostikai var būt lietderīgi alerģijas ādas testi vai asins analīzes. Ja nepieciešams, var veikt plašāku plaušu funkcijas izmeklēšanu, ko sauc par spirometriju. To veic slimnīcā vai klīnikā.
Ārstēšana
Pirmais solis vienmēr ir novērst riska faktorus. Zāles, kas novērš vai atvieglo lēkmes, var nozīmēt iekšķīgi vai injekciju veidā, bet vairumā gadījumu tiek izmantotas inhalācijas.
Tāpat kā pareizās zāles, arī daži vienkārši noteikumi (saskaņā ar Amerikas Plaušu asociācijas ieteikumiem) var palīdzēt astmas pacientiem kontrolēt slimību:

• ● Ieviesiet astmas dienasgrāmatu, lai noskaidrotu, kas ierosina astmas simptomus.
• ● Ja jums ir aizdomas, ka kaut kas darbojas kā ierosinošs faktors, centieties pēc iespējas izvairīties no tā iedarbības.
• ● Gaisa kondicionieris mājās var būt noderīgs, ja jums ir reakcija uz putekšņiem vai sporām.
• ● Many asthma patients are sensitive to tobacco smoke.
• ● Daudzi astmas pacienti ir jutīgi pret tabakas dūmiem.
• ● Jāizvairās arī no pelējuma telpās - te var noderēt mitruma regulētājs.
• ● Izplatītākais ierosinošais faktors ir putekļu ērcītes. Neizmantojiet tīrīšanai putekļusūcējus vai vismaz sliktas kvalitātes putekļu sūcējus, kas saceļ putekļus un alergēnus.

Parasti astma cilvēkam ir visu dzīves laiku. Taču tās smaguma pakāpe dažādos laika periodos var mainīties. Neatkarīgi no tā, kā jūs jūtaties pašlaik, jums vienmēr jāievēro ārsta ieteikumi. Ja jūs to darīsiet, palielināsies varbūtība, ka jūsu astmas simptomi laika gaitā samazināsies.

Slāpekļa oksiduls ir visizplatītākā sāpju atvieglošanas metode dzemdībās. Slāpekļa oksiduls ir visizplatītākā sāpju atvieglošanas metode dzemdībās. Tas ātri iedarbojas, neierobežojot mātes mobilitāti dzemdību laikā, un ātri izdalās no organisma. Slāpekļa oksidulu var kombinēt ar citiem atsāpināšanas veidiem.
Nav zināmas nevēlamas blakusparādības attiecībā uz elpošanu, asinsriti, dzemdību procesu vai citām organisma funkcijām. Tāpat nav arī zināmas nevēlamas blakusparādības bērnam. Turklāt slāpekļa oksiduls ir vienīgā zāļu atsāpināšanas metode, kuru var kontrolēt sieviete pati.
Dzemdību sāpes atšķiras no citiem sāpju veidiem. Tās dod pozitīvu signālu, ka dzemdību process notiek un ka bērns drīz piedzims. Sāpes nesākas pēkšņi. Tās sākas pakāpeniski, pastiprinās un izzūd. Dzemdību ritms palīdz sievietei pierast pie sāpēm un iemācīties pašai tikt ar tām galā.

Mtsāpināšanas metodes - Parasti atsāpināšanas metodes iedala dabiskajās un medicīniskajās metodēs. Dabiskās nozīmē, ka tiek izmantotas organisma paša atsāpināšanas sistēmas. Organisms tiek stimulēts, lai ražotu dažādas sāpes atvieglojošas vielas, tajā skaitā endorfīnus (organisma paša morfijs). Sāpju impulsus var kavēt arī stimulējot citus nervu impulsus, piemēram, ar karstumu, vājiem elektriskajiem impulsiem (TENS) vai injekcijām (sterils ūdens). Dabiskās atsāpināšanas metodes parasti nodrošina vislabāko atsāpināšanu dilatācijas fāzes sākumā.

Slāpekļa oksiduls -Slāpekļa oksiduls ir viena no vispārīgās iedarbības metodēm, bet, pretēji morfijam līdzīgajiem preparātiem, tā piegādi kontrolē sieviete pati. Slāpekļa oksidula un skābekļa maisījumu ieelpo caur sejas masku, deguna zondi vai iemuti. Biežākā koncentrācija ir 50-70% slāpekļa oksidula skābeklī, bet koncentrāciju var regulēt pēc vajadzības. Piemēram, šim nolūkam ir paredzēts Linde Healthcare aprīkojums VENTYO®.
eelpojot, slāpekļa oksiduls nonāk asinīs. Ar asinsrites palīdzību gāze tiek transportēta uz ķermeņa orgāniem, kas saņem un nodod tālāk sāpju impulsus, un iedarbojas šajās vietās. Sāpju atvieglojošā iedarbība ir sajūtama jau pēc piecām, sešām ieelpām. Tā ātri samazinās, kad elpošana maskā tiek pārtraukta.

Slāpekļa oksidula gāzes pretsāpju iedarbība ir labi zināma un pierādīta. Gāzi daudzus gadus izmanto sāpju atvieglošanai dzemdībās, stomatoloģijā un neatliekamajā un ambulatorajā palīdzībā.
Sāpju atvieglošana Nelielu procedūru laikā ar procedūru saistītas sāpes ir termins, ko mūsdienās lieto, lai aprakstītu sāpes, kas saistītas ar diagnostiskām un/vai terapeitiskām procedūrām. Bieži vien tās ir īslaicīgas un mēreni izteiktas.
Sāpes bērniem veselības aprūpes pakalpojumu sistēmā bieži nav pietiekami novērtētas, un, līdz ar to, bērni saņem neatbilstošu atsāpināšanu. Bez tam tādas procedūras kā adatas ievietošana, injekcijas, brūču pārsiešana bērniem izraisa vairāk baiļu nekā pieaugušajiem, jo bērni ne vienmēr saprot to nepieciešamību.

Nlāpekļa oksidulam ir nomierinoša un atsāpinoša iedarbība
Sāpes bērniem veselības aprūpes pakalpojumu sistēmā bieži nav pietiekami novērtētas, līdz ar to, bērni saņem neatbilstošu atsāpināšanu. Slāpekļa oksidulam piemīt īpašības un iedarbība, kas ir nepieciešama zālēm, kuras izmanto ar procedūrām saistītu sāpju atvieglošanai bērniem. Tas ir gan nomierinošs, gan sāpes atvieglojošs. Turklāt, lai saņemtu slāpekļa oksidulu nav nepieciešama adata, un tā ievadīšanu var viegli kontrolēt. Pretsāpju iedarbība parādās pēc aptuveni minūtes, un iedarbība ātri beidzas pēc ievadīšanas pārtraukšanas. Blakusparādības ir vieglas, biežākās no tām ir slikta dūša, reibonis un „kontroles zudums”. Bet šīs blakusparādības parasti ātri izzūd pēc slāpekļa oksidula ievadīšanas pārtraukšanas.
Bērns var aiziet no slimnīcas aptuveni pusstundu pēc procedūras beigām.

Hipoksiska elpošanas mazspēja ir vispārējs termins, ko lieto, lai aprakstītu elpošanas orgānus, kas nespēj uzturēt efektīvu gāzu apmaiņu plaušās.

Hipoksiska elpošanas mazspēja ir vispārējs termins, ko lieto, lai aprakstītu elpošanas orgānus, kas nespēj uzturēt efektīvu gāzu apmaiņu plaušās. Lai noteiktu, vai pastāv elpošanas mazspēja, izmanto asins gāzu analīzes.
Zīdaiņiem ar hipoksisku elpošanas mazspēju asinsvadi plaušās ir sašaurināti. Tas ierobežo asins plūsmu no sirds uz plaušām un nozīmē, ka tad, kad asinis ar zemu skābekļa piesātinājumu atgriežas sirdī, tās tiek novadītas apejot plaušas caur asinsvadiem, kas palikuši no embrionālā perioda un plūst atpakaļ ķermenī.
Daudziem zīdaiņiem ar hipoksisku elpošanas mazspēju ir sporādiska plaušu slimība, tas nozīmē, ka gaisa plūsma (un līdz ar to arī oksigenācija) dažos plaušu apvidos ir laba, bet citos – mazāka vai iztrūkst vispār.
Ieelpojot slāpekļa monoksīdu, sašaurinātie asinsvadi plaušās atslābst, un asinis plūsma no sirds uz plaušām palielinās, bet asiņu daudzums, kas apiet plaušas samazinās. Asins plūsma palielinās tajos plaušu apvidos, kur ir vislielākā gaisa plūsma un kur notiek vislabākā gāzu apmaiņa.

HBOT - hiperbārās oksigenācijas terapija vai hiperbārā spiediena terapija ir atzīta dekompresijas slimības ārstēšanas metode.

HBO nozīmē, ka pacients saņem tīru skābekli ar spiedienu, kas 2-3 reizes pārsniedz normālo atmosfēras spiedienu. Šādu ārstēšanu saņem hiperbārās oksigenācijas kamerās, kas ir pieejamas vairākās specializētās klīnikās visā Zviedrijā. Šāda ārstēšana ļauj paaugstināt audu oksigenāciju par aptuveni 10 reizēm, salīdzinot ar rādītājiem, kādus iegūst, elpojot gaisu ar parastu atmosfēras spiedienu.
Ārstēšanu izmanto dažādu stāvokļu gadījumā, kad nepieciešams panākt labu oksigenāciju audos. To var izmantot arī, lai saindēšanās gadījumos ātri atbrīvotos no tvana gāzes asinīs, kā arī dekompresijas slimības gadījumā, kad pārāk ātra pacelšanās var izraisīt slāpekļa izšķīšanu asinīs, un nepieciešama tā izvadīšana.
HBO dažreiz ar labiem rezultātiem izmanto arī daudzu citu stāvokļu gadījumā. Te var minēt smagas mīksto audu infekcijas, saindēšanos ar tvana gāzi un sliktas asins cirkulācijas izraisītas hroniskas čūlas.